Fizmatdienas sāka notikt jau ar plašāku vērienu. Sākotnējās vienas līdz divu dienu vietā, nu svētki notika trīs, četras un pat piecas dienas. Tāpat kā septiņdesmitajos gados pirmajā Fizmatdienu dienā notika zinātniskā konference, uz kuru tika aicināti arī viesi no citām universitātēm – Maskavas, Tartu un Viļņas.
Otrā diena norisinājās sportiskā garā. Visas dienas garumā 58. vidusskolas (tagadējā Iļģuciema vidusskola) sporta zālē notika dažādas sacensības starp studentiem, studentiem un pasniedzējiem – un nemaz nebija tā, ka ik gadu studenti uzvarēja pasniedzējus, bija reizes, kad pasniedzēji piekāpās, taču bija arī tādi gadi, kad studenti tika pārliecinoši uzvarēti. Tika spēlēti tradicionālie sporta veidi – futbols, basketbols, bet visiem bija iespēja sevi pierādīt arī netradicionālākās sacensībās un stafetēs – kā, piemēram, spilvenu cīņas, kurās gan sākotnēji atļāva piedalīties tikai puišiem. Arī studentu un pasniedzēju ģimenēm bija iespēja pierādīt sevi, piedaloties ģimeņu stafetēs. Tajās piedalījušās gan Lāču, gan Neimaņu ģimenes.
Trešajā fizmatu svētku dienā tika turpināta tradīcija – Fizmatu zeme. Dažādas interesantas un pārsteidzošas idejas tika īstenotas, lai padarītu šo dienu katram kursam īpašu. Auditorijās un gaiteņos tika veidoti modes saloni, izstādes, kafejnīcas, konkursi. Taču uz astoņdesmito gadu beigām oriģinālas idejas praktiski vairs neradās un šī tradīcija pamazām sāka palikt neinteresanta, izzust. Vakarā pēc Fizmatu zemes notika balle LU Lielajā un Mazajā Aulā. Mazajā Aulā parasti uzstājās dažādi mākslinieki, piemēram, 1986. gadā I. Fomins un U. Marhilēvičs, taču Lielajā Aulā notika diskotēka. Gluži tāpat kā mūsdienās balle beidzās tikai rīta gaismā, kad jau nākamās dienas pasākumi bija priekšā.
Fizmatdienu pēdējā dienā – svētdienā – notika talka Gaujas Nacionālajā Parkā. Katru gadu ap 150 studentu un arī pasniedzēju bija pārvarējuši svētdienas rīta saldo miegu, lai dotos vienu gadu uz GNP mežiem, citu gadu uz Turaidu, bet katrreiz ar vienu mērķi – sakopt vidi un pavadīt dienu svaigā gaisā. Kad darbs paveikts un arī pusdienas piknikā paēstas, studenti un pasniedzēji vienojās dažādās sporta spēlēs. Vakarā, atgriežoties Rīgā, ballīte turpinājās kopmītnēs. Tā kā astoņdesmito gadu sākumā Fizmatdienas notika desmito reizi, tad intervijā žurnālam „Padomju students” fizmatam tika uzdots jautājums: „Kā iedomājieties Fizmatdienas 2000. gadā?” Uz kuru atbilde bija šāda: „Ņemot vērā tehnikas progresu, būs zudusi problēma par Fizmatdienu organizēšanu. 2000. gadā Fizmatu Zeme izvietosies nevis fakultātē, bet speciālā ēkā. Tas būs Fizmatu Zemes centrs - pils, kas pastāvēs nevis trīs dienas, bet gan visu laiku. Būs atrisinātas problēmas ar telpām, par līdzekļiem. Sporta svētkos viss būs augstā līmenī un nebūs vairs vajadzība pēc elektroniskā roku tablo.”
Arī šajā gadu desmitā Fizmatdienas bija gandrīz katra studenta gaidītākie svētki. Un kā nu ne – tāpat kā mūsdienās, gandrīz katrs pasākums – vai tā būtu sporta diena vai talka – bija lieliska iespēja iepazīties ar saviem biedriem, pavadīt laiku lieliskā kompānijā un dienas beigās vienoties kopējā ballītē.
